2. lekcija. Elektroterapijas un dažādu strāvas veidu, galvaniskā jeb līdzstrāvas, zemas, vidējas vai augststrāvas frekvences, mainīgās strāvas frekvences lietojums medicīnā. Elektrisko strāvu audiem var pievadīt ar uz ādas novietotiem elektrodiem. Elektriskie kairinātāji, termiski un mehāniskie kairinātāji šūnu membrānu potenciālu ietekmē tieši - atbilstoši elektriski kairinātāji veicinot šūnas membrānas potenciāla maiņas – depolarizācijas – izraisa nervu vai receptoru uzbudinājumu. Mainīgs elektriskais lauks ierosina molekulu svārstības, kas šķidrumu saturošos audos veicina siltuma rašanos. Šos instrumentus izmanto, lai organismā mērķtiecīgi izraisītu siltuma rašanos elektriskas strāvas ietekmes zonā, mazinātu sāpes, kairinot nocioreceptorus vai kavējot sāpju pārvadi, nervu stimulāciju, izraisot darbības potenciālu nervu šūnu membrānās, kā arī muskuļu stimulāciju, izraisot darbības potenciālu neiromuskulārajās sinapsēs. Daudzām elektroterapijas metodēm ir lokāla tiešā un specifiskā iedarbība, tas nav atkarīgs no pievadītās strāvas intensitātes, izņemot līdzstrāvu. Bet gan no strāvas veida, frekvences un lietošanas tehnikas. Līdzstrāva ir raksturīga ar patstāvīgu strāvas stiprumu un virzienu, kas plūst no viena elektroda uz otru. Maiņstrāvām, turpretī, ir raksturīgs ritmisks, mainīgs strāvas virziens. Būtisks fizikāls parametrs ir frekvence, kas parāda strāvas virziena maiņas laiku/vienībā. Mērvienība Hz. Viens Hz = viena svārstība/sekundē. Zemas frekvences strāvas terapija. Ietilpst gan terapija ar līdzstrāvu, gan zemas frekvences mainīgā strāva. Izmanto strāvas ar nelielu stiprumu, no 1-50 miliAmpēriem. Strāvas pievadīšana pacienta ķermenim izmanto 2 parasti plakanus elektrodus, ko nostiprina uz ādas. Metāla plāksnes norobežošanas no ādas virsmas lieto audumu vai sūkļa starplikas (paklājus). Negatīvu elektrodu, kur rodas elektronu pārlikumus (?) sauc par katodu, bet pozitīvo, kur ir elektronu deficīts – par anodu. Tiešā elektroda saskare ar ādu var izraisīt skāba vai sārma koncentrāciju zem elektroda un izraisīt ādas bojājumu. Strāvas iedarbība ir atkarīga no strāvas blīvuma uz elektroda, kas nozīmē strāvas stiprumu uz elektroda laukuma vienību, miliAmpēri uz vienu cm2. Strāvu parasti dozē pēc sajūtas un individuālas panesamības. Sajūtu sliekšņa lielums sajūtams, zemsliekšņa – nav sajūtams. Pārsniedz sajūtu sliekšān līmeni – labi sajūtams, bet neizraisa sāpes. Galvanizācija un medikamentozā eketroforēze. Galvanizācija ir fizikālās medicīnas metode, kurā lieto 30-80 V zemsprieguma līdzstrāvu un strāvas stiprums max 50 miliAmpēri. Medikamentu elektroforēze (MEF), izmantojot galvanisko strāvu, ādas virsējos slāņos ievada ārstnieciskās vielas. Galvaniskai strāvai raksturīgs pastāvīgs spriegums, stiprums un virziens. Terapeitiski līdzstrāvu parasti izmanto hidrogalvaniskās lokālas divkameru un četrkameru vai vispārējās vannas Stanges vannas(?). Kā arī jonoforēze jeb elektroforēze galvanizācija MEF ir galvenokārt pretsāpju, nomierinoša un stimulējoša darbība, pretiekaisuma, asinsvadu paplašināšanai, miorelaksējoša un trofiku uzlabojošs efekts. Jonoforēze vai elektroforēze ir medikamentu ievadīšana ar galvaniskās strāvas palīdzību, ar līdzstrāvu var ievadīt lokālas anestēzijas līdzekļus, ārēji lietojamus pretreimatiskus medikamentus, vienlaikus darbojas līdzstrāva un medikaments. Medikamentu jonoforēzei svarīgi ir zināt medikamenta elektrisko lādiņu, jo tas ievada no tās pašas polaritātes elektroda, vienādi lēdētu elektriskās daļiņas atgrūžas. Subjektīvās sajūtas pacientam. Līdzstrāvas plūšanas laikā pacientam zem elektrodiem ir vienmērīga durstoša vai viegli dedzinoša sajūta. Galvanisko kameru vannas (divkameru vai četrkameru) izmanto rokām vai kājām, arī šajā metodē var izmantot dažādu virzienu līdzstrāvu. Atšķirībā no vispārīgajām galvaniskajām vannām, kameru vannas nav izteikta ūdens hidrostatiskā spiediena darbība. Vispārējā galvanisko vai Štankes vannas lietošanas indikācijas: izplatīts sāpju sindroms, izteikts sasprindzinājums, mīksto audu reimatisms vai fibromialģija, Barri sindroms, funkcionāli un veģetatīvi traucējumi. Polineiropātija (diabētiska vai alkoholisma?) infekciozas un ... un idiopātiskas formas. Pacientiem, kam sirds slimības dēļ ir kontrindicētas vispārējās vannas. Elektroforēzes indikācijas – piestiprināšanās tendopātija, tendinozes (Ahileja cīpslas piem) problēmas, tenīti, artrozes ... sekli esošu locītavu ārstēšanai (celis, elkonis). Mūsdienās galvanizāciju izmanto ļoti reti. Biežāk vispārīgas iedarbības metodikas: Vermeļa, Ščerbaka, četrkameru hidrogalvaniskās vannas. Taču MEF indikācijas ir ļoti plašas. Galvanizācijas un MEF infikācijas: Elpošanas orgānu slimības; sirds un asinsvadu slimības; balsta-kustību aparātu slimības; endokrīno dziedzeru slimības; kuņģa-zarnu traktu slimības; nieru slimības; perifērās NS infekciozi, traumatiski un toksiski bojājumi, CNS slimības, ginekoloģiskās slimības; LOR orgānu un acu slimības. Kontrindikācijas. Vispārigās fizikālās terapijas kontrindikācijas + specifiskās, t.sk. ādas slimības, individuāla galvaniskās strāvas nepanesība. Pie zemas frekvenses trāvas pieder vairāki strāvas veidi. Kam piemīt pretsāpju, asinsvadu uzlabošanas un stimuējoša darbība, izraisa muskuļu kontrakcijas, bieži lietojamas zemas frekvences strāvas: 1. Transkutāna elektroneirostimulācija/TENS terapija. 2. Diadinamiskās strāvas jeb Bernāra strāvas. 3. Amplipulss terapija vai sinosuidāla-modulēta strāva. Diadinamoterapija (DDT) ir fizikālās medicīnas metode, kuru lieto diadinamoterapijas strāvas (DDS), 50-100 Hz frekvences impulsus, pussinosuiodālas formas zem sprieguma 30-80V strāvu, kuras stiprims ir ne lieāks par 50 1 miliAmpēri. Subjektīvās sajūtas pacientam. Vibrācijas sajūta un var redzēt muskuļu redzamu kontrakciju. Varianti, iedalījums: Vientakts nepārtrauktā, 50Hz. Divtakts nepārtrauktā, 100 Hz. Sinkopes ritms, 50 Hz. Īso periodu modulētā 50 Hz, kura iet 1,5 sek. Un 100 Hz, kura arī iet 1,5sek. Garo periodu modulētā 50 Hz un 100 Hz. Vientakts viļņveida, 50Hz un 12 sek kopējais perioda ilgums. Divtakts viļņveida, 100 Hz, kopējais perioda ilgums 12 sek. Indikācijas. Saslimšana ar sāpēm (simptoms) – diagnoze. Iekšķīgo orgānu slimības, perifērās NS slimības, distrofiski deģeneratīvi rakstura balsta kustību aparāta patoloģijas, balsta aparāta kustību traumas. Stomatoloģiskas slimības, acu slimības. Slimības, kuru cēlonis ir asinsrites un limfteces cirkulācijas traucējumi. Diskinētikas iekšējo orgānu zlimības. Saistaudu slimības un brūces. Stāvokļi ar kustību funkciju patoloģiju, kad ir nepieciešama elektrostimulācija. Kontrindikācijas. Fizikālās terapijas vispārīgās kontrindikācijas, diadinamo strāvu individuāla nepanesība, akūts iekaisuma process tieši procedūras rajonā, strutains iekaisums pirms incīzijas un drenēšanas, žults un nierakmeņau slimības, tromboflebīti, nekonsolidēti kaulu lūzumi, saišu, muskuļu, asinsvadu pārrāvumi. Elektromiegs (EM) vai alfa-stim terapija. Par elektromiega terapiju sauc elektroneirotropo ārstēšanas metodi, kurā izmanto zemsprieguma 30-80V un zemprekvences 5-150 Hz taisnstūrveida impulsu vāju (ne stiprāk kā 10miliAmpēri) strāvu, kuras impulsa garums ir 0,20,5 milisek. Subjektīvās sajūtas pacientam. Sīkas vibrācijas vai nelielu grūdienu uz ķermaņa vietu zem elektrodiem. Dažreiz rodas viegls patīkams reibonis. EM indikācijas, metodika un dozēšana. EM terapija ir indicēta CNS funkcionālās vai organiskas patoloģijas gadījumā, pacientiem ar iekšējo orgānu slimībām, kuru patoģenēzē svarīga nozīme ir CNS reguācijas traucējumiem ar neirotiskiem simptomiem. Kā arī citos gadījumos – neiroze, galvaskausa trauma, diencefālais sindroms, kuņģa un divpadsmitpirkstu čūlas slīmības, bronhiālā astma, sirds koronārā slimība, hipertoniska slimība 1-2 stadija, cerebrālo artēriju arteroskleroze, podagra, reimatoīdais artrīts, ekzēma, neorodermīts un glaikoma. EM kontindikācijas. Vispārīgās fizikālās terapijas kontrindikācijas, akūts miokarda infarkts 1. mēnesī, galvas smadzeņu insults 1-2 mēn, sejas ādas mitra ekzēma vai strutaini iekaisumi, individuāla nepanesamība, metāla svešķermeņi smadzenēs. EM terapijas relatīvās kontrindikācijas – acs plakstiņa slimības un svešķermeņi acī (šajos gadījumos katodus novieto virs uzacīm). Alfa-stim terapija. Profesionālā medicīniskā ierīce kraniālā elektrostimulācija un mikrostrāvas elektroterapijas veikšana. Alfa-stim ir kombinēta medicīniskā ierīce, lietojuma gan akūtu, hronisku un pēcoperācijas sāpju gan smadzeņu darbības harmonizēšanas, trauksmes, depresijas, bezmiega ārstēšanai. Aparāts ir ļoti abs ar 5 gadu garantiju, sertificēta. Iekļauta LR veselības ministrijas medicīnisko ierīču reģistrā. Aparāts ir EU sertificēts. Direktīva 9342 EES. B tipa medicīniskās klases ierīce. Lietojot alfa-stim terapiju pareizi tas vienmēr sniedz gadījumos rezultātus, pētījumi apliecina, ka kraniāla elektroneirostimulācija un mikrostrāvas elektroterapija izārstē sāpes, trauksmi un depresiju 90% gadījumu. Bezmiegu 80% gadījumu. Indikācijas. Pastāvīgs nemiers, bailes, depresija, bezmiegs, migrēna, fibromialģija, kompleksa reģionālais sāpju sinfroms, nervu, muskuļu un locītavu sāpes, vēža izraisītas sāpes, izgulējumi un lūzumi, sastopami krampju un spazmju lēkmes, psiholoģiski un fizioloģiski traucējumi, kā arī pēcpoerācijas perioda sāpes. Kraniāla stimulācijas laiks nav strikti ierobežots, tas var būt 20-60 minūtes katru dienu, katru otro dienu vai vēl retāk pēc vajadzības. Depresijas un mezmiega ārstēšanas vislabākie rezultāti tiek sasniegti lietojot ierīci katru dienu apmēram 20-60min, vairāku nedēļu garumā. Alfa-stim terapija neizraisa atkarību un ir droša lietošanai. Ierīce nav ieteicama lietojot kardiostimulatoru lietotājiem. Terapijas laikā ir ļoti svarīgi izvēlēties pareizi strāvas stiprumu, jo īslaicīgi lietojot ierīci ar nepareizu strāvas stiprumu var rasties galvas reiboņi un slikta dūša. Izjūtām jābūt komfortablām un patīkamām, pretējā gadījumā ir jāsamazina strāvas stiprums. Lietojot ierīci īsi pirms gulēšanas iekārtas pastiprināšanās, izmantojot nepareizi, var rasties miega traucējumi. Ja 3 nedēļu laikā terapija nesniedz vēlamos rezultātus, vajag pārbaudīt ierīces lietošanu un atkārtotu konsultāciju pie ģimenes ārsta vai FMRĀ. Interferens terapija vai Nemika strāvas (IFS). Lieto 2 sinosuidālās maiņstrāvas ar frekvenci no 3000-5000Hz. Vienai strāvai frekvence ir patstāvīga, otrai mainās 200 hz intervālā. Šīm divām dažādu fekvenču, bet vienādas amplitūdas strāvām saplūstot audos, interferences rezultātā, vienas strāvas svārstībām pārklājoties ar otras strāvas svārstībām, veidojas jauna vidējas frekvences strāva. Tādējādi jaunas interferences strāvas (IFS) amplitūda mainās no 0 līdz maksimālai un veido sitienus jeb modulācijas, kuru daudzumu nosaka pievadīto divu sākumfrekvenču starpība. Tā iedarbojas uz patoloģiju. Interferens terapijā izmantojam 4 elektrodus, tos pareizi vajag lietot uz pacientu. Interferensterapija mazina akūtu sāpju intensitāti, veicina tūskas uzsūkšanos, rada ganglijbloķējošo efektu, paplašina asinsvadus. Pozitīvais. Zem elektroda pacientam nav 2 dedzināšanas un durstošas sajūtas, nav iespējams ķīmiskais apdegums, var ārstēt pacientus, kuriem audos ir metāla priekšmeti – skrūves vai endoprotēzes. Interferensterapiju izmanto 2 savstarpējo neatkarīgas strāvas ķēdes ar dažādas frekvences sinosuidām strāvām. Elektrodu uz ādas novieto tā, lai ķermeņa iedarbības zonā šo stāv laikā krustotos. Interferences rezultātā audu dziļumā rodas noteiktas zemas frekvences strāvas, audos rodas radušās strāvas frekvences nosaka pievadīto strāvu frekvenču diference. Muskuļu stimulējošā darbība ir 25-50 Hz robežās, 90-100 Hz ir ar simpātilītisku (?) un sāpju mazināšanas efektu. Vienlaicīga interferens aplikācija ar pulsējošiem vakumma elektrodiem vienlaikus nostiprina elektrodus uz nelīdzenām vietām – plecs, gūža, izraisa hiperemizējošu efektu, pretsāpju. Amplipulsterapija. Izmanto modulēto sinosuidālo strāvu (MSMS). Par amplipuls terapiju dēvē metodi, kurā izmanto modulētu sinosuidālo maiņstrāvu ārstēšanas nolūkā iedarbojas uz organismu. Galvenais iedarbības faktors ir 2000-5000 Hz frekvences maiņstrāvas, kas tiek pārveidota, modulēta, pēc amplitūdas svārstībām zemfrekvences 10-150 Hz maiņstrāvā. Nosaukums “amplipulss” ir izveidots no 2 vārdiem – amplidūda un pulsācija. Terapijas laikā izmanto 5 veidu maiņstrāvu, katrai maiņstrāvai ir savas indikācijas. Subjektīvās sajūtas – vibrācijas sajūta ar muskuļu saraušanos. Vibrācijas ir rupjas un smalkas, tas ir atkarīgs no strāvas impulsu frekvences. Jo augstāka frekvence, jo vibŗacija ir msalkāka un sīkāka. Zemākas frekvences novēro rupjas un retas vibrācijas. Terapeitiskais efekts. Raksturīgi pretsāpju, spazmolītikss, trofisks un neiromiostimulējošs ārstniecisks efekts. Indikācijas. Balsta kustību aparāta slimības, perifēras un centrālas NS slimības, iekšķīgās slimības, ginekoloģiskas un androloģiskas, LOR slimības. Kontrindikācijas. Vispārīgās fizikālās terapijas kontrindikācijas. Neimobilizētie kaulu lūzumu, lielu konkrementu žults un nierakmeņu slimības, akūti strutaini iekaisumi, impulsu strāvas individuāla nepanesamība, tromboflebīts. Transkutāna un elektromiostimulācijas daļa. Metode, kuru var lietot fizioterapeiti, daļa no elektroterapijas. Elektroterapija – TENS un FES fizioterapijā Vispārīgie jautājumi. Medicīniskās tehnoloģijas pielietošanas mērķis un būtība Fizioterapijas ārstēšanas procesā tiek iekļautas elektroterapijas procedūras. Elektroterapijas procedūras, TENS – transkutānā elektriskā neirostimulācija un FES (TEMS, EMS) – funkcionālā elektrostimulācija (transkutānā elektriskā muskuļu stimulācija) ir medicīniskās tehnoloģijas (turpmāk - MT), kurās tiek izmantotas impulsu strāvas. TENS-ā tiek izmantotas zemas intensitātes (vidēji 10-40 mA) impulsu strāvas, impulsa ilgums fiksēts vai mainīgs (0,010,4 ms). Ir divu veidu TENS: Hi-TENS jeb tradicionālais TENS (augsta frekvence - 40-110 Hz, vidēji 70-80 Hz) un Lo-TENS jeb akupunktūrai līdzīgais TENS (ALTENS) ar zemu frekvenci - 1-5 Hz. FES (TEMS, EMS) arī izmanto impulsu strāvu. Strāvas stiprums ir individuāli variabls, atkarībā no terapijas mērķiem. Impulsa ilgumu rekomendē vidēju (200–400 mikro sek.), lielāku impulsa ilgumu izvēlas pacientiem ar perifēru neiropātiju (500 mikro sek.) vai nesen re-inervētu neiromuskulāro sistēmu. Frekvence: parasti izvēlas 15-50 Hz, lielāku frekvenci var izvēlēties, ja grūti tolerēt sensoro kairinājumu, bet lielākas frekvences ātrāk rada nogurumu (labāk modulēt ON un OFF laiku). Impulsa forma: impulsa pieaugšanas (ramp on), stimulācijas un dilšanas laiks (ramp off) tiek modificēts, lai stimulācija būtu komfortabla; pieaugšanas (ramp on) laiks parasti ir 2 s (vai lielāks, ja izmanto lielāku intensitāti); dilšanas laiks (ramp down) nodrošina pakāpenisku strāvas samazinājumu, tam jābūt pietiekoši garam, ja izmanto kontrakcijas, kas izraisa locītavas kustības apjomu. Dilšanas un pieaugšanas laiki svarīgi stimulējot antagonistus ar mērķi samazināt spastiku, lai nenotiktu ātrs iestiepums. Kopējais stimulācijas (kontrakcijas) un atpūtas laiks (ON un OFF): Lai uzlabotu muskuļu spēku parasti izmanto samērā garu kontrakcijas laiku (6 - 10 sek.) un lai nodrošinātu efektīvu kontrakciju un attālinātu nogurumu jābūt pietiekošam atpūtas (OFF) laikam (50 – 120 sek.); attiecībā 1:3 (ON:OFF). Ja mērķis ir trenēt muskuļa izturību, tad izmanto samērā īsus atpūtas laikus (6-15s), attiecībā 1:1 (ON:OFF). 3 TENS terapeitiskais mērķis ir sāpju mazināšana, savukārt FES (jeb TEMS) mērķis ir neiromuskulārās funkcijas ietekmēšana (muskuļa kontrakcijas stimulēšana, muskuļu spēka uzlabošana, nerva vadīšanas veicināšana, muskulatūras tonusa regulēšana). MT pielietošanas nosacījumi TENS fizioloģiskā iedarbība uz sāpju mazināšanos notiek caur „vārtu kontroles" mehānismu muguras smadzeņu līmenī („vārtu teorija" teorija) vai endogēnās opiātu sistēmas stimulēšanu. Ir pieņēmumi, ka sāpju mazinošo iedarbību saista arī ar ietekmi uz impulsu vadīšanas ātrumu perifērajos nervos un placebo efektu. Indikācijas TENS / ALTENS lietošanai: akūtu pēcoperācijas sāpju mazināšanā (vislabākie rezultāti ir TENS / ALTENS kombinācijai); subakūtu un hronisku muguras lejasdaļas sāpju mazināšanā (izmantojot TENS/ALTENS kombināciju); ceļa osteoartrīta sāpju mazināšanā. N.B.: Ir pētījumi, kuros apstiprinās miofasciālu un muskuļu sāpju mazināšanas efektivitāte. Kontrindikācijas TENS pielietošanai: Sirds stimulators. Individuāla strāvas nepanesamība; elektro-fobija. Grūtniecība. Tromboze vai tromboflebīts. Elektrodus nedrīkst novietot: kakla priekšējā virsmā, uz bojātas ādas (vaļējas brūces u.c.), virs acs āboliem, transkraniāli. Jebkurš dekompensēts stāvoklis vai neskaidras etioloģijas sāpes. Neveic galvas /kakla rajonā, ja ir epilepsija. Relatīvas kontrindikācijas: samazināta ādas jūtība, infekcijas draudi, sirds ritma traucējumi vai vadīšanas traucējumi. FES fizioloģiskā ietekme: uz muskuļu spēku: FES ietekmē iesaistās, galvenokārt, II tipa (ātrās) muskuļu šķiedras, kas rada lielāku spēku nekā I tipa muskuļu šķiedras. Tādējādi, salīdzinot ar apzinātu kontrakciju, FES ar mazāku pielikto slodzi izraisa lielāku muskuļu spēka pieaugumu. Arī FES, tāpat kā apzinātu vingrojumu, ietekme uz muskuļu spēka pieaugumu balstās uz 'pārslodzes' principu. uz spasticitāti: novēro īslaicīgu spasticitātes samazinājumu, veicot antagonistu FES, ko skaidro ar reflektoru inhibīciju. Īslaicīga spasticitātes samazinājumu novēro arī pēc FES pielietojuma tieši uz spastiskā muskuļa, ko skaidro ar neiromuskulāro nogurumu un alfa motoneironu inhibīciju muguras smadzenēs. uz denervētu muskuli: palēnina atrofiju galvenokārt II tipa muskuļa šķiedrās, sekmē nerva reģenerāciju un muskuļa reinervāciju, samazina fibrozi un uzlabo asins plūsmu, nodrošina pietiekošu proteīnu sintēzi, uzlabo muskuļu spēku un samazina femur un tibias osteopēniju pacientiem ar muguras smadzeņu traumatisku bojājumu. uz asinscirkulāciju: stimulējot somato-simpātisko refleksu, palielinās arteriālā asins plūsma un mikrovaskulārā perfūzija muskulī, stimulējot muskuļu kontrakcijas, kas nodrošina mehānisko 'sūkni', uzlabo venozo atteci un mazina tūsku. FES pielieto: pacientiem ar neiroloģiskām slimībām (gan CNS, gan PNS bojājuma gadījumā), pacientiem ar ortopēdisku patoloģiju, traumatiskiem bojājumiem u.c. FES kontrindikācijas: tādas pašas kā pie TENS un vispārējās kontrindikācijas. FES nedrīkst pielietot nevienā gadījumā, ja ir kontrindicēti aktīvi vingrinājumi (jāvērš uzmanība uz slodzes toleranci un hemodinamisko rādītāju, subjektīvās pašsajūtas kontroli). Uzmanīgi pielietot, ja elektrodus novieto tuvu virspusējām metāliskām konstrukcijām (piem., ārējās fiksācijas aparāts). Pieaugušajiem uzmanīgi veic rumpja muskuļu stimulāciju (tikai ar mērķi samazināt spazmu), lai neradītu pārmērīgu slodzi mugurkaulāja struktūrām. Lietošana grūtniecības un bērna zīdīšanas laikā MT nav paredzēts izmantot grūtniecības laikā, zīdaiņiem, maziem bērniem un lielā vecumā. MT procedūras apraksts TENS procedūra TENS veidi: tradicionālais TENS (Hi –TENS): intensitāte: līdz durstošai sajūtai (sensorā-līmeņa TENS), stimulācijas ilgums: 30 – 60 min. / 1-2 reizes dienā vai ilgstoši (līdz 8-24 st. /dienā). 4 ALTENS (zemas frekvences, augstas intesitātes): intensitāte: līdz sajūtamai muskuļa kontrakcijai (motorā līmeņa TENS), stimulācijas ilgums: 15 – 30 min. / 1 reizi dienā. Burst' TENS (impulsu 'zibšņi', kas tiek atkārtoti 1 – 5 reizes /sek. (parasti 2 reizes /sek.): 'burst' ilgums vidēji 70 milisek., 'burst' sastāv no impulsiem, kuru frekvence ir 50 – 100 Hz; dotā metode kombinē tradicionālo TENS ar ALTENS. 'modulētais' TENS: impulsa platums, frekvence un intensitāte tiek nepārtraukti, automātiski mainīta; kombinē gan tradicionālo, gan ALTENS; mazina nervu adaptāciju strāvai. Izmanto paš-līpošus elektrodus, kurus aplicē uz tīras, nebojātas ādas. Elektrodu lokalizācija: sāpju lokalizācijas vietā vai tuvu tai; parasti vienu elektrodu novietojot uz maksimālās sāpju intensitātes vietas vai ap to (svarīgāk, ja izmanto tikai tradicionālo TENS), attiecīgajā miotomā, skleratomā, dermatomā, „trigger punktos", akupunktūras punktos, pa perifēro nervu gaitu (neiropātisku sāpju gadījumā). FES procedūra Ņemot vērā procedūras terapeitisko mērķi un pacienta funkcionālo stāvokli, izvēlas atbilstošu strāvas impulsa / cikla ilgumu, frekvenci, impulsa formu: pieaugšanas (rump up), stimulācijas, dilšanas (rump down) laiks, kopējo impulsa stimulācijas laiku (ON), kopējo atpūtas laiks starp impulsiem (OFF), strāvas stiprums, procedūras ilgums, stimulācijas kanālu skaits, sinhronizācija, elektrodu novietojumu; Elektrodus aplicē uz tīras, nebojātas ādas, tos parasti novieto paralēli muskuļu šķiedrām. Ja izmanto lielākus elektrodus un tos novieto attālāk vienu no otra, tiks stimulēts lielāks skaits motoro šķiedru; novietojot elektrodus attālāk vienu no otra, tiek stimulēti arī dziļākie muskuļu slāņi (dažreiz nevēlama parādība, piem., apakšdelmā). Lai panāktu precīzāku muskuļa stimulāciju vienu elektrodu novieto uz motorā punkta. Svarīga pacienta aktīva līdzdalība. Ir aparāti, kas kombinē EMS ar EMG atgriezenisko saiti, tādejādi stimulējot pacienta iesaistīšanos. Progresējot var izmantot pretestību; integrē funkcionālās aktivitātēs, piemēram, gaitas laikā stimulējot noteiktas muskuļu grupas (m.tibialis anterior pie krītošās pēdas). Kopējais procedūras ilgums ir variabls, vidēji 10–30 min. MT nodrošināšanai nepieciešamie resursi 1.Personāls. TENS un FES var veikt ārstniecības personas, kas apguvušas medicīniskās tehnoloģijas lietošanai nepieciešamās zināšanas un iemaņas pamata izglītības programmā (rehabilitācijas un fizikālās medicīnas ārsti, fizioterapeiti) un citas ārstniecības personas, kas ir ieguvušas metodes sertifikātu. 2.Medicīniskās ierīces. MT konkrētam pielietojumam nepieciešamas medicīniskās ierīces, piemēram, ELPHA, MEDILINK, CEFAR u.c., elektrodi. MT realizācijai drīkst izmantot tikai Latvijas tirgū likumīgi ievietotas medicīniskās ierīces, zāles un metodes (medicīniskās tehnoloģijas), kas ir reģistrētas Ārstniecībā izmantojamo medicīnisko tehnoloģiju datu bāzē. 3.Telpas un to tehniskais nodrošinājums. MT realizē telpās kas atbilst Latvijas Republikas likumu un citu normatīvo aktu prasībām, ambulatorā vai stacionārā ārstniecības iestādē. Telpai jābūt aprīkotai ar neslīdošu grīdas segumu, regulējamu kušeti,: pacienta pozicionēšanas līdzekļiem (spilveni, atbalsti), segu. Jānodrošina optimāli vides faktori: gaisa temperatūra, kvalitāte, gaisma. 5