*** Atēnas un Sparta ir divas spēcīgākās politikas Senajā Grieķijā. Viņi ir pretēji viens otram it visā, sākot no ikdienas un beidzot ar militāriem sasniegumiem. Spartā bija visspēcīgākā armija starp visām Grieķijas pilsētvalstīm. Spartiešu karotāji tika cienīti par spēku un prasmi cīņā. Atēnieši gāja citu ceļu. Atēnās viņi spēja sasniegt augstāku politiskās apziņas līmeni demokrātiju. Turklāt atēnieši pašrealizējās zinātnē, filozofijā un mākslā. Neskatoties uz to, ka reiz viņiem vēl nācās atmest persiešu armiju un saglabāt savu zemju neatkarību, šie divi spēki bieži sadūrās savā starpā cīņā par varu pār helēņu zemi. Es vēlos salīdzināt dzīvi Spartā un dzīvi Atēnās un uzzināt, kur labāk dzīvot. Ir vērts pieminēt, ka es pierādīšu, ka dzīve Atēnās bija labāka nekā Spartā. Pirmais arguments par labu Atēnām ir demokrātija. Atēnās pirmo reizi vēsturē tika ieviesta jauna politikas forma - demokrātija. Jaunajā politikā mēģināja ņemt vērā vairāku viedokļu viedokli, lai pieņemtu līdzsvarotākus lēmumus. Spēks ir sadalīts starp vairākām struktūrām, kurām ir savas funkcijas un ietekme uz lēmumu pieņemšanu. Areopags ir valdes iecelta valdes vietā un sastāv no 9 arhoniem - dižciltīgiem muižniekiem. Bija arī tauks ar nosaukumu Bule jeb "piecsimt padome". Tajā bija pilsoņi, kas vecāki par 30 gadiem, un kurus ievēlēja no trim augstākajām īpašuma klasēm. Šai padomei vajadzēja apsargāt likumus, kontrolēt amatpersonas, un tā bija atbildīga arī par likumprojektu sagatavošanu un iesniegšanu izskatīšanai Nacionālajā asamblejā. Eklesija jeb Tautas asambleja ir varas orgāns, kas īstenoja likumdošanas, izpildvaras un tiesu varu. Ikviens Atēnu pilsonis, kas ir vecāks par 20 gadiem, varētu piedalīties eklēzijas darbā. Šis padoms ietekmēja arī lēmumu pieņemšanu, un, tā kā tajā iekrita arī vienkārši cilvēki, tika ņemts vērā arī viņu viedoklis. Tādējādi atēnieši šajā ziņā guva lielākus panākumus nekā spartieši. Spartā Areopaga vietā augstākais ķermenis ir divi ķēniņi, kuri periodiski naidīgi cīnījās par varu. Bija arī vecāko padome, kas konsultēja ķēniņus, un pat Eforu koledža, kas veica tiesas funkcijas. Neskatoties uz to, galu galā tieši ķēniņi pieņēma lēmumus un var vieni paši noraidīt citu lēmumus un padomus, kaut gan Atēnās tas tā nebija.