1 Konsonanses. TĪRIE intervāli (prīma- 1, oktāva- 8, kvarta-4, kvinta - 5) Tīrā kvartā ir divi ar pusi toņi (t4= 2 ½ t) Ja kvartā ir trīs toņi, to sauks par palielinatu, ja 2, tad par pamazinātu. Tīrā kvintā ir trīs ar pusi toņi (t5 = 3 ½ t). Ja kvintā ir tikai 3 toņi, tā ir pamazināta kvinta, bet, ja 4 toņi, tad - palielināta. Tīro intervālu likums Ja apakšējai notij nav nekādas zīmes, tad arī augšējai notij zīmes nebūs. Ja apakšējai notij ir diēzs, tad arī augšējai notij ir diēzs. Ja apakšējai notij ir bemols, tad arī augšējai notij ir bemols. Paskaties, ka izskatās pareizi uzbūvēti tīrie intervāli: Tomēr ESI UZMANĪGS! Šajā likumā ir izņēmums! Starp notīm FA - SI tevi gaida lamatas! UZMANĪGI! ŠEIT SĒŽ TRITONS! Uzbūvē kvartu no jebkura baltā taustņa, izņemot skaņu FA. Paskaties, cik melno taustiņu ir starp tīrās kvartas malējām skaņām. Lai no kura baltā taustiņa arī tu spēlētu kvartu, vienmēr vidū būs divi melnie taustiņi, bet būvējot kvartu no skaņas Fa, vidū paliks trīs melnie taustiņi. Starp skaņām FA - SI ir trīs toņi, nevis divi ar pusi, ka citās klaviatūras vietās. FA - SI ir palielināta kvarta (pl4), kurai ir par pustoni vairāk nekā tīrai kvartai. Intervālu, kurā ir trīs toņi, sauc arī par tritonu. Arī pēc skanējuma tas nemaz nelīdzinās tīram intervālam, drīzāk atgādina kadu intervālu no „adataiņu” grupas. Nospēlē tritonu (pl4) un pafantazē. Ko gan Tu varētu attēlot ar tā palīdzību? 2 Lai uzbūvētu tīru kvartu starp skaņām FA - SI, nepieciešams samazināt attālumu no trīs toņiem līdz diviem ar pusi. To var izdarīt ar alterācijas zīmes palīdzību pie augšējās vai apakšējās nots: Tīras kvintas pareizrakstībā arī darbojas tīro intervālu likums, tomēr, līdzīgi kā ar tīro kvartu, arī šoreiz ir kāds izņēmums. Lūk, paskaties - starp kvintu Do-Sol, Re-La, Mi-Si, FaDo, Sol-Re, La-Mi skaņām uz klaviatūras ir trīs melnie taustiņi un trīs ar pusi toņi, bet starp kvintas SI-FA skaņām - divi melnie taustiņi un tikai trīs toņi, ar ko nepietiek tīrai kvintai! UZMANĪBU! ŠEIT DZĪVO TRITONS! FA-SI ↔ SI-FA Starp šīm skaņām uzbūvēt tīru kvintu, līdzīgi ka tas bija ar tīru kvartu, palīdzēs alterācijas zīmes: IZŅĒMUMS: Ieskaties! Ja apgriežam ar kājām gaisā tritonu FA-SI, iegūstam otru tritonu SI-FA! Tie skan absolūti vienādi, jo tajos ir vienāds toņu skaits. Tomēr esi uzmanīgs un saskaiti katrā no tiem pakāpes! FA-SI ir kvarta, bet SI-FA - kvinta! Kvinta, kurā ir tikai trīs toņi, ir pamazināta (pm5). ATCERIES! No pm5 apvērsumā iegūstam pl4, bet no pl4 - pm5. pm5↔ pl4 pl4 ↔ pm5 3 Uzdevumi l.uzd. Būvē no dotajām skaņām uz augšu t8. 2.uzd. Būvē no dotajām skaņām uz augšu t4. (Izmanto tīro intervālu likumu. Esi uzmanīgs! Atceries vietu, kur slēpjas tritons!) 3.uzd. Būvē no dotajām skaņām uz augšu t5. Uzbūvēt kvintas, kā arī atpazīt tās notīs var ļoti ātri. Tev nebūs jāskaita pakāpes, ja atcerēsies vienu mazu viltībiņu: ja kvintas viena skaņa ir uz nošu līnijas, tad arī otra būs uz līnijas, bet pa vidu jāatstāj vēl viena līnija tukša! Ja viena kvintas skaņa ir starp nošu līnijām, tad arī otra būs starp līnijām, atstājot pa vidu vel vienu starplīniju tukšu! 4.uzd. NESKAITOT pakāpes, atrodi starp šiem intervāliem kvintas un apvelc tās. 5.uzd. Neskaiti pakāpes, raksti no dotajām skaņām kvintas uz augšu. 4 6.uzd. Neskaiti pakāpes, raksti no dotajām skaņām kvintas uz leju. 7.uzd. Tagad mācīsimies ātri uzbūvēt un atpazīt kvartu. Kvartai viena skaņa būs uz nošu līnijas, bet otra starp līnijām, un starp skaņām jābūt vienai nošu līnijai un vienai starplīnijai. Ieskaties uzmanīgi: Ieraudzīji kļūdu? FA-SI! Doma, ka es kļūdījos un nepieliku notij Si bemolu? Nekā! Es jau nerakstīju, ka būvēšu tīras kvartas... un Fa-Si arī ir kvarta, kaut arī palielināta! 8.uzd. Uzliec taimeri uz 30 sekundēm. Cik kvartas šajā laikā tu vari atrast uzdevumā? ( Apvelc tās ar zīmuli) 9.uzd. Neskaiti pakāpes, raksti no dotajām skaņām kvartas uz augšu. 10.uzd. Neskaiti pakāpes, raksti no dotajām skaņām kvartas uz leju. 5 Konsonanses. Tercas - 3, sekstas - 6 Šī intervālu grupa ietver intervālus ar ļoti maigu, skaistu skanējumu. Tādēļ tos nosacīti varam apzīmēt ar ziediņu. Terca ir intervāls no trīs pakāpieniem, to apzīmē ar skaitli trīs. Tercas, tāpat kā sekundas un septīmas, var būt lielas un mazas. Tas nozīmē, ka, atšķirībā no tīrajiem intervāliem, to skanējuma raksturs var mainīties! Un Tu iegūsti nevis vienu, bet veselas divas jaunas muzikālās krāsas! Liela terca -l3 l3 Maza terca - m3 m3 Attēlā redzami divi atšķirīgi ziedi - saulespuķe un zvaniņš. Nospēlē lielo un mazo tercu, uzmanīgi ieklausies un padomā, kura no tercām ir līdzīgāka saulespuķei un kura zvaniņiem. Bet tagad paskaties pa logu. Kāds ārā ir laiks? Apmācies un lietains vai varbūt spīd saulīte? Kas tagad ir - diena vai vakars? Kura no tercām Tev palīdzēs attēlot to, ko ieraudzīji pa logu? Ja šo uzdevumu pildītu es, tad košo, priecīgo saulespuķi, kas līdzinās saulainai dienai un labam noskaņojumam, es iezīmētu ar lielo tercu, bet lietaino dienu un zvaniņa ziedu - ar mazo. Iemācies uzbūvēt 13 un m3 no jebkuras skaņas, lai Tu varētu tās izmantot savos muzikālajos zīmējumos, kā arī prastu tās saklausīt. Lai to paveiktu, ir jāiegaumē tercu precīzs „izmērs”: 13 = 2 toņi m3 = 1 tonis + 1 pustonis Lielo un mazo tercu atšķirību labi var saskatīt uz klaviatūras. Nospēlē tercu no skaņas Do ↑ (Do-Mi) un no skaņas Re↑ (Re-Fa). Uzmanīgi paskaties uz klaviatūru. Ko Tu redzi? Vai pamanīji atšķirību? Starp tercas Do-Mi skaņām ir divi melnie taustiņi, bet starp Re - Fa - tikai viens. Kura no šīm tercām ir lielāka? Protams, ka tā, kurā ir vairāk taustiņu. 6 1. uzd. Nospēlē Do mažora gammu tercās. Kuras no tām ir lielas, kuras mazas? l3 m3 ? ? ? ? ? 2. uzd. Iemācies uzbūvēt 13 un m3 no visām skaņām. Ja, izmantojot baltos taustiņus, veidojas 13, bet tev nepieciešama m3, tad sašaurini to ar melno taustiņu palīdzību: 13 m3 m3 3. uzd. Ja, izmantojot baltos taustiņus, veidojas m3, tev jābūvē 13. Arī paplašināt tercu var ar melno taustiņu palīdzību: m3 l3 l3 4.uzd. Ar zīmju palīdzību veido no mazās tercas divas lielas. m3 13 13 m3 13 13 5.uzd. Ar zīmju palīdzību veido no lielās tercas divas mazas l3 m3 m3 l3 m3 m3 Muzikālās glezniņas. Tagad pazīmēsim! Ko var uzzīmēt ar tercu palīdzību? Lūk, pa celiņu lēkā zvirbulēns un lasa maizes drupačiņas. Te mums noderēs tercas harmoniskā izklāstā ar stakato štrihu. Bet 13, ar to pašu stakato štrihu melodiskā izklāstā mums palīdzēs uzzīmēt pulksteni: Ar m3 melodiskā izklāstā sacerēsim šupuļdziesmu. Te neiztiksim bez legato: Ai - ju, ai - ju, ai - jai - ja, gu - li, ma - nu ma - zu - līt. 7 Atmini mīklu: Ir kāds putns, kurš savā putnu valodā runā tercās! Nospēlē mūzikas piemēru un uzmini, kas tas par putnu? Ka Tev šķiet, cik putni (viens vai divi) ir paslēpušies šajā piemērā? Kā tie atšķiras pēc rakstura? Skaisto, maigo tercu skanējumu harmoniskā izklāstā komponisti bieži izmanto kā melodijas otro balsi. Šāda otrā balss skaisti skanēs korī. 6. uzd. Iemācies tercu dziesmiņas, lai tev būtu vieglāk tās atšķirt pēc dzirdes un tīri nodziedāt. Liela terca Ma - žors, ma - žors. Sau-le gai- ši spīd: lie- la ter- ca. Maza terca Mi - nors, mi - nors. Un lie- tus klau-vē lo - gā: ma–za ter -ca. Tercas ir viegli atpazīt nošu pierakstā, kā arī ātri, neskaitot pakāpes, uzrakstīt pašam: - ja viena tercas skaņa ir uz līnijas, tad arī otra būs uz līnijas; - ja viena tercas skaņa ir starp līnijām, tad arī otra būs starp līnijām. 8 7. uzd. Paņem hronometru. Neskaitot pakāpes, atrodi starp visiem intervāliem tercas, apvelc tās ar zīmuli. Cik sekundes tev bija nepieciešamas, lai paveiktu šo uzdevumu? 8. uzd. Neskaitot pakāpes, uzraksti no dotajām skaņām tercas uz leju. 9. uzd. Neskaitot pakāpes, uzraksti no dotajām skaņām tercas uz augšu. 10. uzd. Apvelc mazās tercas ar zilu zīmuli, bet lielās ar sarkanu. 11.uzd. Uzbūvē lielas tercas no dotās skaņas uz augšu. 12.uzd. Uzbūvē mazas tercas no dotās skaņas uz augšu. 13.uzd. Pieraksti melodijai otro balsi tercās. Nospēlē to, ieklausies, kas Tev ir sanācis. (Ieteikums: neraksti tercas pilnīgi visām notīm, kādu atstāj arī vienbalsīgi). 9 14. uzd. Uzzīmē divus tēlus : vienu, kas tev atgādina lielu tercu, bet otru, kas pēc tavām domām izskatās pēc mazas tercas. l3 m3 Trijskaņi Ar tercu palīdzību var būvēt akordus. Paši vienkāršākie akordi sastāv no divām tercām un tos sauc par trijskaņiem, jeb kvintakordiem. To skanējuma nokrāsa būs atkarīga no tā, kādas tercas izmantosi - lielas vai mazas un kādā secībā tās sakārtosi. Paspēlēsimies ar tercām, savietosim tās dažādos veidos un paskatīsimies, kas iznāk. Lūk, visi trijskaņu varianti, kādus var izveidot: 1. Mažora trijskanis 2. Minora trijskanis 3. Palielināts trijskanis Nospēlē tos un ieklausies, kādas krāsas iegūsi. 4. Pamazināts trijskanis 10 Atceries! Katrai trijskaņa skaņai ir savs nosaukums: Augšējā skaņa – KVINTA Vidējā skaņa-TERCA Apakšējā skaņa – PRĪMA Uzdevumi 1. uzd. Apvelc mažora trijskaņus ar sarkanu zīmuli, bet minora trijskāņus ar zilu. 2. uzd. Pārveido visus trijskaņus par mažora trijskaņiem. 3. uzd. Pārveido visus trijskaņus par minora trijskaņiem. 4. uzd. Pārveido visus trijskaņus par palielinātiem trijskaņiem. 5. uzd. Pārveido visus trijskaņus par pamazinātiem trijskaņiem. 6. uzd. Uzbūvē mažora trijskaņus no dotajām skaņām. 7. uzd. Uzbūvē minora trijskaņus no dotajām skaņām. 11 Disonanses Šajā ģimenē ietilpst sekundas - 2 un septīmas — 7. Sekunda- 2 Sekunda ir intervāls, kurā ir divas blakus esošas skaņas. To apzīmē ar ciparu 2. Sekundas var būt lielas un mazas. Liela sekunda 12 = viens tonis (1t) Maza sekunda m2 = pustonis (1/2 t) Paskatīsimies, ar kādām krāsām spēlējas šie intervāli. Paklausies, cik atšķirīgs ir divu māsiņu - sekundiņu raksturs. Mazā sekunda (m2) ir ļoti kaprīza būtne, ar savu stūrgalvību un neatlaidību tā ne vienam vien var pabojāt nervus: Ja tev mūzikā jāpanāk pieaugošs sasprindzinājums, vari melodijā izmantot augšupejošu kustību pa mazām sekundām. Vēl mazai sekundai patīk nopūsties, raudāt un elsot: Ja jānospēlē skumja melodija, tad maza sekundiņa tev palīdzēs. Spēlē mazas sekundas uz leju, savieno ar līgu pa divām notīm, un tev skanēs skumjas nopūtas. Ja mazo sekundu spēlējam harmoniski, tad tā skan asi - kā durstīgs, adatains kaktuss: Lielā sekunda (12) Mazās sekundas māsai - lielajai sekundai - ir gluži cits raksturs. Lielā sekunda ir daudz mīlīgāka, tā nav kaprīza un neraud, tai labāk patīk jautrība: 12 Vēl tā prot brīnīties: Spēlējot harmoniski, liela sekunda skanēs daudz maigāk par mazo sekundu, tā, it kā kaktusam būtu uzziedējis ziediņš: Lūk, paskaties, ka var zīmēt muzikālās glezniņas ar lielo un mazo sekundu palīdzību: KUCĒNS UN BITE Pa pļaviņu skraidīja kucēns... Pēkšņi viņš ieraudzīja biti, kas darbīgi riņķoja ap ziediņu... Kucēns pļavā bija pirmo reizi. Viņš nekad agrak nebija redzējis bites, tādēļ ļoti izbrīnījās. „Tūlīt es tevi noķēršu!” nodomāja kucēns. ,,Tu būsi mans pirmais medījums!” Bet bite negribēja kļūt par medījumu un iekoda pāridarītājam pašā degungalā. 13 Kucēns apsēdās zālē un sāka skaļi un žēlabaini smilkstēt, lai to sadzird mamma un soda bite! Septimas (7) Liela un maza sekunda drīzāk ir māsīcas, bet katram no šiem intervāliem ir vēl tuvāki radi. Paskaties, kas iznāk, ja sekundas apgāž ar kājām gaisā: Tagad tā nots, kas bija apakšā, nonākusi augšā, bet augšējā gluži pretēji - kļuvusi par apakšējo. Rezultātā - iepazīsties - lielās sekundas vecākā māsa - mazā septima (m7)! Izdarīsim to pašu ar mazo sekundu - apgriezīsim to ar kājām gaisā. Ievēro! No lielās sekundas iznāca maza septīma, bet no mazās sekundas - liela septima. Kādēļ tā? Izrādās, ka intervālu māsiņas kopā vienmēr veido oktāvu, un, ja viena ir liela, tad otrai oktāvā paliek mazāk vietas! m2 12 t8 ↔ ↔ l 7 = 5 toņi + 1 pustonis (5 ½ t) 17 m7 m7=5 toņi (5 t) Nebūt nav nepieciešams skaitīt toņus un pustoņus, lai pateiktu, kura septima ir liela, kura maza. Ir daudz vienkāršāki veidi, kā to noskaidrot. 1. veids. Jāatceras, ka mazas septimas apvērsums (māsa) ir liela sekunda, bet lielas septimas apvērsums — maza sekunda. Domās apgāz septīmu ar kājām gaisā. Nosaki, kāda sekunda Tev iznāk un pēc tās būs viegli izdomāt, vai septīma ir liela vai maza. 2. veids. Ja domās atrodam no septīmas apakšējās skaņas uz augšu oktāvu, tad mazās septimas augšējai skaņai līdz oktāvai būs jāpastiepjas liela sekunda (tonis), bet lielai septīmai otrādi - maza sekunda (pustonis). Septimām, gluži tāpat ka sekundām, ir ļoti atšķirīgi raksturi. 14 Liela septima ( 17 ) ir ļoti saspringta, tā pēc rakstura ir ļoti līdzīga savai māsiņai mazai sekundai. Bet abas kopā - tas tik ir pārītis! Nospēlē, pats sajūtīsi: 17 m2 Spēlējot harmoniski, lielas septimas arī skan ļoti asi, nu gluži ka stikla lauskas: Lai labāk atceretos, ka skan liela septima, iemācies šīs divas dziesmiņas: l7↑ Ak, glā - Ak, glā - biet, žē - ap - lo – jiet! l7↓ biet, žē ap - - lo - jiet! Maza septima (m7) Salīdzini lielas un mazas septimas skanējumu: l7 m7 Mazai septimai, tapat kā tas māsiņai lielai sekundai, ir maigāks raksturs. Tā nav saspringta, bet gan drīzāk jautra: 12 12 12 12 m7 m7 m7 m7 Lūk, dziesmiņa ar mazu septimu: Ak, pū - cī - te, pū - cīt, tu gud - ra a - paļ - gal - vī - te! 15 Uzdevumi Iemācies septimu dziesmiņas, dziedi tās no dažādām skaņām, tas palīdzēs tev iegaumēt katra intervāla skanējumu un neļaus kļūdīties, kad vajadzēs tos nodziedāt, kā arī palīdzēs atšķirt tos klausoties. 1. uzd. Uzzīmē četrus personāžus, kuri izskatītos pēc m2,17,12, m7. m2 l7 l2 m7 2. uzd. Uzraksti no dotajām skaņām sekundas uz augšu kā ceturtdaļnotis, pievērs uzmanību, ka sekundas notis jāraksta kātiņam abās pusēs, pirmā jāraksta zemākā nots (pa kreisi), tad augstākā (pa labi). 3. uzd. Raksti sekundas ceturtdaļnotīs uz leju no dotās skaņas. Apvelc mazās sekundas ar sarkanu zīmuli, bet lielās - ar zilu. 4. uzd. Uzraksti 12 no dotajām skaņām uz augšu. 16 5. uzd. Uzraksti m2 uz augšu no dotajām skaņām. 6. uzd. Uzraksti 12 uz leju no dotajām skaņām. 7. uzd. Uzraksti no dotajām skaņām uz augšu septimas (7). Atceries, ka septimai līdz oktāvai pietrūkst tieši sekunda, tādēļ tev nav jāskaita septiņas notis, vienkāršāk ir atrast oktāvu un no tās noņemt nost sekundu. 8. uzd. Mazai septimai (m7) līdz oktāvai pietrūkst liela sekunda (12). bet lielai septimai (17) līdz oktāvai jāpakāpjas tikai maza sekunda (m2 ). Uzraksti no dotajām skaņām m7 uz augšu. 9. uzd. Uzraksti no dotajām skaņām uz augšu lielas septimas (l7) 10. uzd. Atrodi 10 kļūdas.