Atslēgas
реклама
ISSN 1691-2020 LATVIEŠU VALODAS APGUVES VALSTS AĢENTŪRA LVAVA PHARE PROJEKTS nr. 2003/004-979-01-01/46 Nr. 45 ◆ BEZMAKSAS IZDEVUMS U. FREIMAŅA foto Pilsonības pretendentiem mainīta pārbaudījumu kārtība No 15. augusta spēkā ir grozījumi noteikumos, kas regulē latviešu valodas eksāmenu kārtību pilsonības pretendentiem. Ilma RUGĀJA Izmaiņas skar arī naturalizācijas iesniegumu pieņemšanas un izskatīšanas kārtību, kā arī noteikumus par latviešu valodas prasmes pārbaudi, tāpat arī Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta un Latvijas vēstures zināšanu pārbaudi personām, kuras vēlas iegūt Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā. Par to plašāk stāsta Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Jana SAULĪTE. – Ja cilvēka valodas prasme pārbaudīta centralizētajā latviešu valodas un literatūras eksāmenā pamatizglītības vai vidējās izglītības iestādē, viņš iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijas izsniegtu sertifikātu ar latviešu valodas prasmes vērtējumu atbilstoši A, B vai C līmenim. Līdz šim varēja iesniegt arī sertifikātu, kas apliecina valodas zināšanas D līmenī. Taču līdzšinējā prakse liecina, ka cilvēki, kuri nokārtojuši latviešu valodas centralizēto eksāmenu atbilstoši D līmenim, tomēr nezina valsts valodu atbilstoši prasībām, kas tiek izvirzītas naturalizācijas pretendentiem. Te gan jāpiebilst, ka šis grozījums neattieksies uz tām personām, kuras kārtojušas centralizēto latviešu valodas un literatūras eksāmenu pirms noteikumu stāšanās spēkā – pirms šī gada 15. augusta. Noteikumos tagad paredzēts plašāks to gadījumu loks, kad naturalizācijas iesnieguma izskatīšana tiek izbeigta. Lēmums par naturalizācijas iesnieguma izskatīšanas izbeigšanu tiks pieņemts, ja pilsonības pretendents trīs reizes nenokārtos Pilsonības likumā noteikto valsts valodas prasmes vai pārējo zināšanu pārbaudi. Jaunā norma paredzēta, lai izvairītos no gadījumiem, kad pretendents ļaunprātīgi izmanto patlaban doto iespēju pārbaudi kārtot neierobežotu reižu skaitu. Līdzšinējā prakse liecina, ka pretendenti pārbaudi mēdz izmantot kā mācību stundu un pat īpaši necenšas līdz nākamajai pārbaudes reizei papildināt zināšanas vai uzlabot valodas prasmi. Grozījumi paredz arī to, ka gadījumā, ja pretendents neieradīsies uz valsts valodas prasmes vai Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta un Latvijas vēstures zināšanu pārbaudi un divu mēnešu laikā neiesniegs neierašanos attaisnojošus dokumentus, būs iemesls izbeigt šī cilvēka naturalizācijas iesnieguma izskatīšanu. Līdz šim gadījumos, ja pretendents bez attaisnojoša iemesla neieradās uz pārbaudi, naturalizācijas iesnieguma izskatīšana tika apturēta, bet izskatīšanu izbeidza tikai tad, ja cilvēks uz pārbaudi neieradās gada laikā no iesnieguma izskatīšanas apturēšanas brīža. Izmaiņas noteikumos veiktas tāpēc, ka līdz šim bija diezgan daudz gadījumu, kad naturalizācijas iesniegumu izskatīšana tika apturēta un pēc tam izbeigta. Cilvēki ļaunprātīgi izmantoja iespēju neierasties uz pārbaudi bez attaisnojoša iemesla. Notika tā, ka ne viens vien pilsonības pretendents pēc iesnieguma izskatīšanas apturēšanas ieradās saskaņot jaunu pārbaudes laiku, bet pēc tam uz pārbaudi atkal neieradās. Tādā veidā naturalizācijas lietas izskatīšana varēja ievilkties gadiem ilgi. Noteikumos par latviešu valodas prasmes un Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta un Latvijas vēstures zināšanu pārbaudi mainīts minimālais termiņš, kādā pilsonības pretendents šos pārbaudījumus var kārtot vēlreiz, ja sākotnēji nav tos izturējis. Gadījumā, ja pilsonības pretendents pārbaudi nenokārto vai atsakās atbildēt, viņš latviešu valodas prasmes pārbaudi atkārtoti otro un nepieciešamības gadījumā trešo reizi var kārtot ne agrāk kā pēc sešiem mēnešiem no iepriekšējās pārbaudes reizes, bet pārējo zināšanu pārbaudi atkārtoti otro un trešo reizi var kārtot ne agrāk kā pēc trijiem mēnešiem no iepriekšējās pārbaudes reizes. Līdz šim gadījumos, kad pretendents pārbaudi nenokārtoja, latviešu valodas prasmes pārbaudi atkārtoti varēja kārtot ne agrāk kā pēc trijiem mēnešiem, bet pārējo zināšanu pārbaudi – ne agrāk kā pēc mēneša. Prakse parādīja, ka daudzos gadījumos pretendents, nākot uz atkārtoto pārbaudi – arī otro, trešo un pat vairāk reižu – pēc trijiem mēnešiem nav uzlabojis latviešu valodas prasmi vai papildinājis pārējās zināšanas līdz pārbaudes nokārtošanai nepieciešamajam līmenim. Līdz ar to kļuva skaidrs, ka jāparedz ilgāks minimālais termiņš, lai cilvēki labāk varētu sagatavoties atkārtotām pārbaudēm. Vienlaikus tika pieņemts lēmums, ka jānosaka arī robeža pārbaudes kārtošanas reizēm, lai liktu pretendentiem izvēlēties savam valodas prasmes vai pārējo pilsonības pretendentam nepieciešamo zināšanu līmenim atbilstošāku atkārtotas pārbaudes kārtošanas laiku. Tas darīts arī tāpēc, lai izslēgtu gadījumus, kad pretendents negodprātīgi izmanto līdz šim doto iespēju kārtot pārbaudes neierobežotu reižu skaitu. Pieņemot minētos grozījumus, no pārbaudēm tiek atbrīvoti I grupas invalīdi ar pilnīgu vai daļēju runas spēju zudumu, kā arī I un II grupas invalīdi ar progresējošu psihisko saslimšanu un III grupas invalīdi ar abpusējo kurlumu vai kurlmēmumu. Līdz šim tiesības saņemt atbrīvojumu no pārbaudījumiem bija I grupas invalīdiem ar pilnīgu vai daļēju runas spēju zudumu, kā arī II grupas invalīdiem, ja abpusējs kurlums vai kurlmēmums komplicējies ar psihisko atpalicību. Cilvēkiem, kam noteikta invaliditāte sakarā ar abpusējo kurlumu vai kurlmēmumu, ir traucēta valodas uztvere, līdz ar to latviešu valodas apgūšana var būt ļoti sarežģīta vai pat neiespējama. Tomēr nespēja nokārtot pārbaudes veselības traucējumu dēļ nedrīkstētu būt par iemeslu, lai personai liegtu tiesības iegūt pilsonību. ◆ Ilma RUGĀJA avīzes redaktore Dienišķā TV maize un mīlestība Ja tavai mājai ir desmit stāvu un tavā kāpņu telpā ir četrdesmit dzīvokļu, tad velti lolot cerību, ka reiz tu iepazīsi visus savus kaimiņus. Mūsu stāvā vien pēdējos gados divos dzīvokļos ienākuši jauni iemītnieki. Un to es zinu ne tāpēc, ka kaimiņi būtu stāstījuši par saviem plāniem pārcelties uz citu vietu. Tas noticis tikai tāpēc, ka nav iespējams nepamanīt mēbeļu «jurģus» – izjaukto skapju stumdīšanu pa liftu un veco dīvānu pēdējās nopūtas. Ir vieglāk nepamanīt, kurš kurā dzīvoklī dzīvo. Daudz vienkāršāk ieraudzīt, kurā dzīvoklī vismaz šobrīd neviens nemīt – laiku pa laikam kāda pastkastīte «aizrijas» ar visvisādām reklāmām. Kamēr mans ierastais dienas ritms bija «turp un atpakaļ uz darbu», ar autobusu un trolejbusu konduktoriem es sapazinos labāk nekā ar saviem kaimiņiem. Kamēr no Pārdaugavas aizvizinies līdz pilsētas centram, tikmēr var uzklausīt un izrunāt itin garus stāstus... Un tā tas varbūt būtu arī šodien, ja pirms dažiem gadiem mūsu ģimenē nebūtu piedzimusi jaunākā meitiņa. Dzīvojot jaunajā režīmā un līkumojot ap mājām ar bērna ratiņiem, bieži vien izgadījās satikt kādu sieviņu – viņa parasti vienā un tajā pašā laikā devās uz veikalu. Reiz sasveicinājāmies. Tā es uzzināju, ka viņa nu jau vairākus gadus dzīvo viena. Pensija maza, bet televizors mājās vēl esot labs. Avīzes nepērkot, bet lasot gandrīz visu, kas trāpoties. Viņa nemaz nepukojoties, ka katru nedēļu pastkastītē atrodot reklāmas avīzīti. Arī tajā esot ierakstītas gluži noderīgas lietas. «Atslēgas» laiku pa laikam palasot. Bet darbdienu rītos viņa jau pašā agrumā aizstaigājot līdz trolejbusa galapunktam, lai pagūtu tikt pie Rīgas avīzītes. To noteikti vajagot, jo tur nodrukāta televīzijas programma. Bez tās nu nekādi nevarot iztikt. Neliegšos, es arī laiku pa laikam paskatos kādu televīzijas seriālu. Un atceros pat daža laba varoņa vārdu. Mana kaimiņu tantīte dzīvo un pārdzīvo līdzi daudziem seriāliem. Viņa saka – bez tiem būtu grūti, jo «tur ir mīlestība». Un tad viņa izstāsta, ka ar vīru bijusi liela mīlestība, bet viņš tagad aizsaulē. Uz kapiņiem laiku pa laikam aizbraucot, sakopjot, bet pārāk bieži jau nesanākot – ceļā uz vienu galu vien paejot vairāk nekā stunda. Šomēnes mana tantīte nemaz nesūdzas par to, ka kaut kas sāpētu. Staigā žirgta. Viendien viņa saka labrītu un piebilst: – Man atkal pensiju «noindeksēja» – par to pielikumu sanāks visa elektrības naudiņa, ko rēķinu samaksāt. ◆ TAS VAR NODERĒT ◆ ЭТО МОЖЕТ БЫТЬ ПОЛЕЗНО Ko darīt ar bojātu naudu? Pārdevēja pagrozīja rokās manis doto piecu latu banknoti un sniedza to atpakaļ, piebilstot: – Šo naudu es neņemšu. Tā ir pārāk nobružāta. – Bet es pie tā neesmu vainīga! Man šo banknoti izdeva kā atlikumu citā veikalā. – Tik un tā neņemšu. Meklējiet citu naudu! Jana RUBINČIKA Informē par cilvēktirdzniecību un palīdz nekļūt par cilvēktirdzniecības upuri Latvijā ir izveidots jauns interneta portāls, kas sniedz informāciju par cilvēktirdzniecības tēmu. Atšķirībā no citām šai tēmai veltītām interneta mājas lapām www.cilvektirdznieciba.lv dod iespēju jebkuram ar elektroniskā pasta vai interaktīvās sarunas (čata) starpniecību anonīmi sazināties ar Valsts policiju vai sociālo darbinieku, lai saņemtu konsultāciju vai no savas puses sniegtu informāciju, kas saistīta ar cilvēktirdzniecību. Stāsta Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departamenta Preses centra vadītāja un portāla redaktore Laura KARNĪTE: – Portālā izveidota īpaša sadaļa «SOS palīdzība», lai palīdzētu tiem, kas jau nonākuši nelaimē. Piemēram, sievieti ārzemēs piespiež strādāt bordelī. Viņai izdodas no turienes izbēgt. Šādā gadījumā viņai tikai jāaizkļūst līdz tuvākajai interneta kafejnīcai un interneta mājas lapā www. cilvektirdznieciba.lv jāizsauc sadaļa «SOS palīdzība». Tajā sieviete varēs saņemt visprecīzāko informāciju, kā rīkoties – kur un kā meklēt tālāko palīdzību, kādā veidā un ar ko vajadzētu steidzami sazināties. Šī informācija mājas lapā pieejama ne tikai latviešu, bet arī krievu un angļu valodā. Interneta portāla lietotāji var apmainīties arī ar viedokļiem un piedalīties interneta diskusijās par tēmām, kas saistītas ar cilvēktirdzniecību. Šajā mājas lapā sniegta arī informācija par to, kā cilvēkam uzvesties, lai nekļūtu par cilvēktirdzniecības upuri. Ekspertu padomi noderēs visiem, kas grasās doties mācīties vai strādāt uz ārvalstīm. Te jāpaskaidro, ka jēdziens «cilvēktirdzniecības upuris» attiecas ne tikai uz tiem, kas cietuši, atrodoties aiz valsts robežām. Valsts policijas dati liecina, ka ik mēnesi tiek pārdoti 100 līdz 150 mūsu valsts iedzīvotāji – ne tikai uz ārzemēm, bet arī valsts iekšienē. Piemēram, par cilvēktirdzniecības upuriem nereti kļūst lauku iedzīvotāji, kas atbrauc uz Rīgu ar vēlmi galvaspilsētā vairāk nopelnīt. Interneta portāls radīts Eiropas Kopienas atbalstītā projekta «Atvērtu darba tirgu sievietēm» ietvaros. To izstrādājusi un finansē Latvijas Iekšlietu ministrija. 2004. gadā Latvijas valdība pieņēma valsts programmu cīņai ar cilvēktirdzniecību laika posmā līdz 2008. gadam. Viens no šīs programmas punktiem bija interaktīva interneta portāla izveidošana, lai apkopotu informāciju par cilvēktirdzniecību gan Latvijā, gan aiz tās robežām. ◆ Domāju, ka tādā situācijā nonākuši daudzi. Un gandrīz vai katram no mums nācies saņemt noplukušas, ieplēstas vai notraipītas banknotes, kā arī saskrāpētas, saliektas un nobružātas monētas. Ko darīt, ja veikalā tādu naudu atsakās pieņemt? Šo jautājumu uzdevu Latvijas Bankas preses sekretāra vietniekam Kristapam OTERSONAM. – Ir divi veidi, kā risināt radušos situāciju. Ar nedaudz bojātu naudu var mēģināt norēķināties veikalā vai doties uz kādu no komercbankām. Latvijas Banka ir noteikusi kārtību, kādos gadījumos naudas zīmes atzīstamas par derīgu maksāšanas līdzekli – ir aprakstīti visi gadījumi, kādos nauda jāpieņem apmaksai par pirkumu vai pakalpojumu. Taču pārdevēji ne vienmēr ievēro šo kārtību, un gadās, ka veikalā no jums negrib pieņemt bojātu banknoti. Savukārt komercbankas par bojātu banknošu pieņemšanu parasti prasa komisijas maksu. Tāpēc ir lietderīgi vērsties pie mums – Latvijas Bankā. Ja bojājums ir neliels – banknotei noplēsts stūrītis, tā ir ieplēsta vai mazliet nosmērēta – tad kasieris to tūlīt apmainīs pret jaunu banknoti. Tāpat tiek mainītas nedaudz bojātas monētas. Taču, ja nauda cietusi tik pamatīgi, ka grūti saprast, vai tā ir īsta vai viltota, tad bankas darbinieks sastādīs aktu par naudas izņemšanu un nodošanu ekspertīzei. Pēc tam naudu pētīs ekspertu komisija trīs cilvēku sastāvā. Piebildīšu, ka kasieris un eksperti pievērš uzmanību arī tam, vai nauda cietusi nejauši vai arī tā sabojāta tīši. Ja atklāsies, ka nauda sabojāta tīši, tad to pret jaunām naudas zīmēm nemainīs. – Kādai jābūt banknotei, lai to apmainītu? – Bankas speciālisti novērtē, vai uz naudas zīmes saglabājies pietiekami daudz pazīmju, lai banknoti varētu atzīt par īstu. Ja jāapmaina banknote, tad viens no pirmajiem nosacījumiem ir, lai no tās būtu palikusi lielākā daļa – vairāk par pusi. Ir bijuši gadījumi, kad cilvēks mēģinājis apmainīt vienas banknotes divas puses kā divas bojātas banknotes, tādējādi cenšoties iedzīvoties. Mēdz gadīties, ka cilvēki vēlas apmainīt apzīmētas banknotes, – tāds bojājums arī tiek uzskatīts par tīšu. – Ko var uzskatīt par tīšu naudas bojāšanu? Es taču neesmu vainīga, ja naudu ir apzīmējis mans mazais bērns vai arī apzīmētu banknoti man ir «iesmērējuši» veikalā. – Cilvēks ir atbildīgs par viņa īpašumā esošajām lietām. Arī nauda ir īpašums. Un pret naudu ir jāizturas uzmanīgi. Ir jāseko, kādu naudu jums izdod pārdevēja vai kasiere veikalā. Naudu nevajag atstāt bērniem viegli pieejamās vietās vai tur, kur naudai tiek klāt dzīvnieki. – Bet ja cilvēks pats nav vainīgs, taču banknotes ir ļoti stipri cietušas? – Gadās, ka cilvēki naudu mums atnes kastītē, jo paņemt rokā bojātās banknotes nav iespējams. Parasti tā notiek, ja nauda cietusi ugunsgrēkā. Tad mūsu ekspertiem ir liels darbs. Tā nauda, kuras īstums un derīgums apmaiņai pret jaunām naudaszīmēm atbilst noteikumiem, tiek apmainīta. – Vai Latvijas Banka ņem komisijas maksu par vecas naudas apmaiņu pret jaunām banknotēm vai monētām? – Nē! Šis pakalpojums ir bez maksas. ◆ Kur var apmainīt nederīgu valūtu? Ņēmu no plaukta grāmatu, un pēkšņi no tās sāka lidot laukā raibas lapiņas. Nauda! Taču nevis lati, bet gan Francijas franki. Tūlīt pat arī atcerējos savu braucienu uz Parīzi pirms desmit gadiem. Toreiz es neiztērēju visu līdzpaņemto naudu. Acīmredzot atlikušās banknotes biju ielikusi grāmatā, kuru lasīju atceļā uz mājām. Toreiz atgriezos Rīgā un par frankiem pilnīgi un galīgi aizmirsu. Bet ko man tagad darīt ar šiem «papīriņiem»? Francija un vēl citas valstis pa šo laiku paguvušas pāriet uz eiro. Jana RUBINČIKA Domāju, ka tāda situācija var rasties ne vienam vien «Atslēgu» lasītājam. Tāpēc vērsos pie Latvijas Bankas preses sekretāra vietnieka Kristapa OTERSONA. – Vai vēl ir iespējams apmainīt agrāk lietoto valūtu pret eiro? Runa ir par to valstu valūtu, kuras savu nacionālo valūtu vietā pēdējos gados lieto eiro. – Ne mūsu, ne citu valstu komercbankas ar to vairs nenodarbojas. Eiro divpadsmit Eiropas valstīs tika ieviests 2002. gadā. Taču novecojušo valūtu var apmainīt katras konkrētās valsts centrālajā bankā. – Tad iznāk, ka man ar saviem frankiem jābrauc uz Franciju? – Jā, bet nav obligāti braukt pašai. To var palūgt izdarīt kādam no paziņām, kas dodas ceļojumā uz Franciju. Vecās banknotes var apmainīt jebkurš cilvēks. Piebildīšu, ka vecās valūtas apmaiņai atvēlēts vēl diezgan ilgs laiks. Dažādas valstis gan noteikušas dažādus termiņus, līdz kuram laikam šis pakalpojums būs pieejams. Piemēram, Grieķija, Francija, Itālija un Somija agrākās valūtas banknotes savās centrālajās bankās mainīs līdz 2012. gada 1. janvārim. Portugāles kādreizējo valūtu varēs apmainīt pret eiro līdz 2022. gadam. Bet Nīderlandes Nacionālā banka guldeņus mainīs līdz 2032. gadam. Vācija, Beļģija, Spānija, Īrija, Luksemburga un Austrija vispār nav ierobežojusi valūtas maiņas beigu termiņu – no aprites izgājušo nacionālo valūtu pret eiro tur varēs apmainīt vienmēr. – Vai ir iespējams apmainīt vecās monētas? – Dažādu valstu centrālās bankas maina arī nacionālās valūtas monētas. Taču monētām apmaiņas termiņš parasti ir īsāks nekā banknotēm. – Vai banka ņem komisijas maksu par novecojušās valūtas apmaiņu? – Nacionālās bankas komisijas maksu par valūtas apmaiņu neņem. – Kāpēc Latvijas Banka nepieņem citu valstu veco valūtu? Iedzīvotājiem tas būtu ērtāk. – Kad latu nomainīs eiro, tad Latvijas Banka tāpat kā citas centrālās bankas rūpēsies par savas nacionālās valūtas apmaiņu. Latvijā šim procesam paredzēts neierobežots laiks. Taču ar citu valstu vecās valūtas apmaiņu Latvijas Banka nenodarbojas. ◆ IKDIENA ◆ БУДНИ Если вам подсунули поврежденную купюру... Продавщица покрутила пятилатовик и вернула мне: - Эти деньги я не возьму, они слишком стертые. – Но я ведь в этом не виновата. Мне эту купюру дали в виде сдачи в другом магазине. – Все равно не возьму. Поищите другие деньги. Яна РУБИНЧИК Ситуация довольно типичная. Каждому из нас приходилось получать потрепанные, рваные или запачканные купюры или поцарапанные, погнутые, стертые монеты. Что делать, если в магазине такие деньги отказываются принимать? С этим вопросом мы обратились к заместителю пресссекретаря Банка Латвии Кристапсу ОТЕРСОНСУ: – Есть два пути – с немного подпорченными деньгами можно обратиться в магазин или коммерческий банк. В порядке определения платежеспособности денежных знаков Банка Латвии описано, с какими повреждениями деньги принимаются к оплате и в банковских кассах. Однако продавцы делают это неохотно. А в банке, если и примут поврежденные деньги, то, скорее всего, возьмут с вас комиссионные. Потому, можно обратиться к нам – в Банк Латвии. Если повреждение незначительное (оторван уголок, купюра надорвана или слегка запачкана), кассир обменяет ее на новую сразу. То же касается и монет. Если деньги пострадали настолько, что вообще непонятно, настоящая это купюра или поддельная, составляется акт об изъятии денег для экспертизы. Далее их обследует экспертная комиссия, состоящая из трех специалистов. Кроме того, и кассир, и эксперт обращают внимание на то, произошло повреждение случайно или деньги испорчены нарочно. Если нарочно, их не обменивают. – Какой должна быть банкнота, чтобы ее обменяли? – Специалисты Банка Латвии проверяют, достаточно ли признаков, чтобы считать денежный знак подлинным и чтобы обмен испорченных денег не использовали для «приумножения денег». Одно из первых условий для банкноты, подлежащей обмену – должно быть сохранено более половины от общей величины банкноты. Бывали случаи, когда человек пытался обменять каждую половинку отдельно на целую купюру – то есть заработать на обмене. Бывают деньги разрисованные – это тоже считается умышленным повреждением. – Что значит нарочно повредить деньги? Но я же не виновата, если мой ребенок их разрисовал или если мне в магазине со сдачей подсунули разрисованную купюру. – Человек несет ответственность за свое имущество, а деньги - это тоже имущество. Надо быть внимательными – проверять, что вам дают в магазине и не оставлять дома деньги в досягаемости детей, животных и т.д. – А если человек в повреждении не виноват, но купюры очень сильно пострадали. – Бывает, что нам приносят деньги в коробочке, потому что удержать их в руках невозможно. Обычно, так происходит, если они обгорели во время пожара. Тогда эксперту предстоит большая работа. Те деньги, подлинность и соответствие условиям обмена которых удается установить, будут обменены на новые. – Берет ли Банк Латвии комиссионные за обмен поврежденных денег на новые? – Нет. ◆ Где обменять устаревшую валюту? Взяла с полки книгу и вдруг и нее посыпались пестрые листочки – деньги. Но не латы, а французские франки. Сразу нахлынули воспоминания о поездке в Париж десять лет назад. Тогда я растратила не всю валюту и, видимо, положила оставшиеся франки в книгу, которую читала по возвращении домой, о чем напрочь забыла. Но что теперь делать с этими бумажками, ведь Франция, как и многие другие страны, за это время уже успела перейти на евро? Яна РУБИНЧИК Возможно, такой же вопрос возник и у кого-то из читателей. Поэтому «Atslēgas» решила обратиться за разъяснением к заместителю пресссекретаря Банка Латвии Кристапсу ОТЕРСОНСУ. – Есть ли еще возможность обменять валюту тех стран, которые перешли на евро? – Ни наши коммерческие банки, ни зарубежные этим уже не занимаются. Ведь евро было введено в двенадцати странах Европы с 2002 года. Но устаревшую валюту можно обменять в центральных банках каждой конкретной страны. – Но для этого придется ехать в эту страну. – Да, но не обязательно ехать самому. Можно попросить кого-либо из знакомых, кто отправляется в путешествие, обменять для вас старые купюры. К тому же, времени для обмена валюты еще довольно много. Разные государства определили разные сроки обмена национальных валют. Например, Греция, Франция, Италия и Финляндия будут обменивать бумажные купюры в своих центробанках до 1 января 2012 года. Португальскую валюту можно обменять на евро до 2022 года. Национальный банк Нидерландов будет обменивать гульдены до 2032 года. А Германия, Бельгия, Испания, Ирландия, Люксембург и Австрия вообще не ограничили время обмена – обменять на евро вышедшую из обращения национальную валюту там мож- но будет всегда. – Можно ли обменять устаревшие монеты? – В центробанках разных стран можно обменять и национальные монеты. Но для них срок обмена короче, чем для бумажных денег. – Берут ли центробанки комиссионные за обмен старой валюты? – Нет. Национальные банки комиссионных сборов за обмен не взимают. – Почему Банк Латвии не меняет старую валюту, ведь для жителей это было бы все-таки намного удобнее? – Когда на смену лату придет евро, Банк Латвии, так же как и другие центральные банки, будет заботиться об обмене своей национальной валюты, к тому же неограниченное время. Но обменом валюты Банк Латвии не занимается, эта функция коммерческих банков и обменных пунктов. В данный момент Банк Латвии в своих кассах для клиентов только продает банкноты евро – и не с коммерческой целью, а чтобы стабилизировать рынок. ◆ Чтобы не стать жертвой работорговли В Латвии создан новый интернетпортал, посвященный теме торговли людьми. В отличие от других веб-страниц, затрагивающих эту тему, www. cilvektirznieciba.lv позволяет любому желающему по электронной почте или посредством интерактивной беседы (чата) анонимно связаться с Государственной полицией или социальным работником, чтобы получить консультацию или сообщить о случае работорговли. Рассказывает редактор портала, руководитель пресс-центра Департамента прессы и общественных отношений Министерства внутренних дел Лаура Карните: «Мы создали особый раздел портала «SOS», который может помочь тем, кто непосредственно уже попал в беду». «Например, женщину за границей заставляют работать в борделе. Ей удалось убежать. Ей достаточно добраться до ближайшего интернет-кафе и, набрав веб-страничку www.cilvektirdznieciba.lv, «кликнуть» раздел «SOS palīdzība». Там она получит самую точную инструкцию к дальнейшим действиям – где и как искать помощь, каким образом и с кем ей следует срочно связаться и т.д. К тому же, информация доступна не только на латышском, но также на русском и английском языках». Пользователи интернет-портала могут также обменяться мнениями, принять участие в интернет-дискуссии на темы, связанные с торговлей людьми. Кроме того, набрав интернет-адрес нового портала, можно узнать, как следует себя вести, чтобы не стать жертвой подобного вида насилия. Советы экспертов пригодятся всем, кто собирается ехать учиться или работать за рубеж. Между прочим, понятие «жертва торговли людьми» относится не только к тем, кто находится за границей. По данным Госполиции, в Латвии ежемесячно продают 100-150 человек, в том числе – внутри страны. Например, жертвами работорговли нередко становятся сельские жители, приезжающие на заработки в столицу. Интернет портал создан в рамках проекта «Открытый рабочий рынок для женщин», при поддержке Европейского Сообщества. А разработан и финансируется Министерством внутренних дел Латвии. Следует добавить, что в 2004 году правительство приняло Государственную программу по борьбе с торговлей людьми, рассчитанную на срок до 2008 года. Один из пунктов этой программы – создание такого интерактивного интернет-портала, который обобщил бы информацию о работорговле, как в Латвии, так и за рубежом. ◆ РАЗГОВОРНИК ◆ ПОМОЩЬ В ОБЩЕНИИ Turpinām iepazīties ar LVAVA izdoto latviešu valodas mācību materiālu «Rīgas detektīvs». Mācību materiāls adresēts pieaugušajiem ar priekšzināšanām latviešu valodā. Detektīvnotikumu risināšanas gaitā tiek pārrunāti arī dažādi valodas jautājumi. Pilns mācību materiāls atrodams internetā – www.lvava.lv Cikos? («Rīgas detektīvs», 2, 26.–27. lpp.) Меняется порядок проверок на натурализацию Juris: – Tātad jautājums – «cikos?» un atbilde «trijos», «četros», «vienpadsmitos». Tas ir daudzskaitļa lokatīvs – kā «laukos». Un no cikiem līdz cikiem tu strādā? Lidija: – No astoņiem līdz pieciem. Juris: – No astoņiem rītā līdz pieciem... Lidija: – ...pēcpusdienā. Juris: – Jā! Šādi precizējumi dažreiz vajadzīgi, lai nerastos pārpratumi. Citādi dažs labs domās, ka tu darbu sāc vakarā un beidz no rīta. Un ap cikiem tu ēd pusdienas? Lidija: – Divos. Juris: – Nē! Ap cikiem? Lidija: – Ap diviem. Juris: – Mēs varētu vēlreiz pārrunāt tavu dienas kārtību. Es jautāšu – tu atbildēsi. Lidija: – Labi. Es atbildēšu uz taviem jautājumiem. Jautā! Juris: – Cikos tu celies no rītiem? Lidija: – Es ceļos – kā kuro reizi! Pusseptiņos. Dažreiz mazliet vēlāk – ap astoņiem. Juris: – Cikos tev sākas darbs? Lidija: – Pirmdienās un piektdienās – desmitos. Pārējās dienās – astoņos. Juris: – Par pusdienām es tev jau jautāju. Cikos tu esi mājās no darba? Lidija: – Precīzu laiku grūti pateikt. Parasti – ap septiņiem. Juris: – Un pēc cikiem tevi vairs nevajadzētu traucēt mājās? Lidija: – Vēlams – pēc divpadsmitiem vairs netraucēt. Juris: – Ha – ha. Sapratu. Tātad – līdz rītam! Lidija: – Līdz astoņiem. Atcerieties! viens – vienos – ap vieniem divi – divos – ap diviem trīs – trijos – ap trijiem desmit – desmitos – ap desmitiem divpadsmit – divpadsmitos – ap divpadsmitiem Pusdienas pārtraukums sākas vienos. Pārtraukums ilgst no vieniem līdz diviem. Pēc sešiem pēcpusdienā viņa neko vairs neēd. Šovakar nebūšu mājās agrāk par astoņiem. Ap desmitiem man piezvanīja brālis. ISSN 1691-2020 Laikraksts «ATSLĒGAS» Nr. 000702913 Izdevējs: Latviešu valodas apguves valsts aģentūra, Masu informācijas līdzekļa reģistrācijas apliecības Nr. M 000 408; Redakcija: atbildīgā par izdevumu – Inga Misiņa; redaktores – Ilma Rugāja, Jana Rubinčika; valodas redaktore – Aija Ozoliņa. Redakcijas adrese: Merķeļa iela 11, 416. telpa, Rīga LV -1050; tālr. 7 210 206; fakss 7220700; e-pasts: [email protected] Laikraksts iznāk kopš 2005. gada 8. februāra, katru otro nedēļu; Iespiests: a/s Diena Poligrāfijas grupa Mūkusala; Mūkusalas iela 41, Rīga LV-1004; ofsetiespiedums, 1 iesp.l., 50 000 eks. Šis laikraksts ir sagatavots ar ES un Latvijas valsts finansiālu atbalstu. Par šī laikraksta saturu pilnībā atbild Latviešu valodas apguves valsts aģentūra, un tas neatspoguļo Eiropas Savienības un Latvijas Republikas viedokli. U. FREIMAŅA foto Sarunājas mums jau pazīstamie radio žurnālisti Juris un Lidija. 15 августа вступили в силу поправки к правилам, регулирующим порядок экзамена по латышскому языку для претендентов на гражданство. Илма РУГАЯ Изменения коснулись и порядка принятия и рассмотрения заявлений на натурализацию, а также правил о проверке на знания латышского языка, основ Конституции Латвийской Республики, текста гимна и истории Латвии для лиц, желающих обрести латвийское гражданство путем натурализации. Подробнее об этом рассказывает руководитель Отдела общественных отношений Министерства юстиции Яна САУЛИТЕ. – Если знания государственного языка проверено путем централизованного экзамена по латышскому языку и литературе в общем или среднем учебном заведении, человек подает выданный Министерством образования и науки сертификат с оценкой знаний латышского языка в соответствии с уровнями оценки A, B или C. До сих пор можно было подавать также сертификат, подтверждающий знания языка на уровень D. Но предшествующая практика показывает, что не все люди, которые сдали централизованный экзамен по латышскому языку на уровень D, владеют государственным языком в соответствии с теми требованиями, которые выдвигаются для претендентов на получение латвийского гражданства. Следует добавить, что это изменение не будет относиться к людям, которые сдали централизованный экзамен по латышскому языку и литературе до вступления правил в силу – до 15 августа этого года. Теперь в правилах оговорен более ши- рокий круг тех случаев, когда рассмотрение заявлений на натурализацию прекращается. Решение о прекращении рассмотрения заявлений на натурализацию принимается в случае, если претендент на получение латвийского гражданства трижды не сдаст экзамен по латышскому языку или другие проверки знаний, оговоренные в законе «О гражданстве». Новая норма предусмотрена для того, чтобы избежать случаев, когда претендент злонамеренно использует данную сейчас возможность проходить проверки неограниченное число раз. Предшествующая практика показывает, что претенденты порой используют проверку в качестве учебного урока и даже особо не стараются пополнить знания или владение языком к следующей проверке. Поправки предусматривают также, что в случае, если претендент не явился на проверку знания латышского языка, основ Конституции Латвийской Республики, текста гимна или истории Латвии и в течение двух месяцев не подал документ, подтверждающий уважительную причину неявки, это станет причиной для прекращения рассмотрения его заявления на натурализацию. До сих пор, если претендент без уважительной причины не являлся на проверку, рассмотрение его заявления на натурализацию приостанавливали, но прекращали его рассмотрение только в том случае, если человек не являлся на проверки в течение года с момента приостановки рассмотрения его заявления. Изменения в правила внесены потому, что до сих пор было довольно много случаев, когда рассмотрение заявления на натурализацию приостанавливали, затем – прекращали. Люди злонамеренно использовали воз- можность не являться на проверку без уважительной причины. Часто случалось, что претендент на получение гражданства после приостановки рассмотрения его заявления, приходил для назначения новой даты проверки, но на проверку опять не являлся. Таким образом, рассмотрение дел о натурализации затягивалось на несколько лет. В правилах о проверке на знания латышского языка, основ Конституции Латвийской Республики, текста гимна и истории Латвии изменен минимальный срок, в который претендент может пройти эту проверку повторно, если в первый раз пройти ее не смог. В случае, если претендент на гражданство не проходит проверку или отказывается отвечать, он может повторно во второй раз и при необходимости – в третий раз, пройти проверку на знания латышского языка не раньше, чем через шесть месяцев с момента прошлой проверки, а проверку на остальные знания он может пройти повторно во второй и третий раз не ранее, чем через три месяца с момента прошлой проверки. До сих пор в случаях, когда претендент на гражданство не проходил проверку, экзамен по латышскому языку он мог пройти повторно не ранее, чем через три месяца с момента прошлой проверки, а проверку на остальные знания, не ранее, чем через месяц. Практика показала, что во многих случаях претендент, проходя повторную проверку – вторую, третью и более, и через три месяца не пополнил свои навыки владения латышским языком или другие знания до уровня, необходимого для прохождения проверки. Потому стало ясно, что следует определить более длительный минимальный срок, чтобы люди могли лучше подготовиться к повторным проверкам. Одновременно было принято решение оговорить и количество повторных проверок, чтобы заставить претендентов выбрать наиболее подходящее время для прохождения повторных проверок по латышскому языку и остальных знаний. Это было сделано также для того, чтобы исключить случаи, когда претендент нечестно использовал данную прежде возможность проходить проверки неограниченное число раз. При принятии упомянутых правил, от проверок были освобождены инвалиды 1 группы с полной или частичной потерей речи, а также инвалиды 1 и 2 групп с прогрессирующими психическими заболеваниями и инвалиды 3 группы с двусторонней потерей слуха или глухонемые. До сих пор право не сдавать проверки имели только инвалиды 1 группы с полной или частичной потерей речи, а также инвалиды 2 группы, у которых двусторонняя потеря слуха или глухонемость осложнялись психической отсталостью. Для людей, у которых определена инвалидность в связи с двусторонней потерей слуха или глухонемостью, нарушено восприятия языка, поэтому освоение латышского языка как иностранного может быть для них очень сложным и даже невозможным. В то же время, неспособность пройти проверку из-за нарушений здоровья не должна быть причиной лишения человека права обретения гражданства. ◆
